piektdiena

Vasarsvētki

Atausis ir priecīgs rīts,

Balta, balta saule spīd,

Katrā sirdī prieks lai līst

Vasarsvētku dienā!!!

   Vasarsvētki tiek svinēti 50.dienā pēc Lieldienām, kas parasti ir svētdienā, šogad tie iekrīt 31.maijā. Vasarsvētki ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem. Vasarsvētki ir Baznīcas dzimšanas svētki.
   Vasarsvētku svinēšanas tradīcijas sakņojas arī tautas ieražās. Jau sensenis latviešiem Vasarsvētki saistās ar meiju smaržu. Līdzīgi kā Jāņos ir ozollapu vainagi, kalmes un ozolzaru vītnes, tā Vasarsvētkos mājas, baznīcas tiek pušķotas ar bērzu meijām. Saskaņā ar latviešu tradīcijām dienu pirms Vasarsvētkiem visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju. Istabās tiek ienesti bērzi un ceriņi. Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā jaukumā, un Vasarsvētkos allaž tiek gaidīts saulains, silts un jauks laiks.
   Arī mūsu Kāpēcītis ir gatavs Vasarsvētkiem, teritorijā izvietotas darbinieku gādīgi veidotās ziedu kompozīcijas, augu dobēs bērnu iesētas dīgst dažnedažādas sēkliņas un saulīte mūs lutina ar katru dienu aizvien vairāk!